SAULES RITA KALENDĀRS

Katrai tautai Vislielākie gadskārtu svētki ir Jaunā gada sagaidīšana. Ģermāņiem, galliem un daudzām Eiropas ciltīm tie bija Ziemas Saulstāvji, tamdēļ Ziemassvētki, kad Kristīgā tradīcijā Kristus dzimšanu un gada sākumu svin ziemas vidū. Ebrejiem Jaunais gads sākās pavasarī, Pesaha svētkos, bet ķīniešiem janvāra nogalē. Tomēr baltu ciltīm Jaunais gads aizsākās uzreiz pēc Vasaras Saulstāvjiem. Tieši tamdēļ vislielākie godi mums ir Jāņos. Aizsākot gadu Jāņu dienā visas astoņas 45 dienu gadskārtas izvietojas precīzi astronomiskajos Saulgriežu punktos :

Māras – 8.augustā
Jumji – 22.septembrī
Mārteņi – 6.novembrī
Ziemassvētki – 21.decembrī
Meteņi – 4.februārī
Lieldienas – 21.martā
Ūsiņi – 5.maijā
Jauno gadu sāk svinēt 20.jūnijā

Latviešu gadskārta radusies no Mūžības laika cikla dalījuma 8 periodos. Katrā no tiem ir 45 dienas, jo 360 dalīts ar 8 = 45. Mūžības gads ir 360 dienu garš. Laika vīri mērīja laiku Mūžības gados, nevis Dabas gados. Taču Dabas gads ir garāks par 360 dienām, tamdēļ tajā tika pievienota vēl viena 73-šā jeb Jaungada nedēļa. Šajā laikā latvieši svinēja Jāņus. Tā nebija nosacīto darbu nedēļa, bet Svētku laiks, kad tauta smēla enerģiju Jaunam gada ciklam.

No 20.-24. jūnijam latviešiem ir dižāko svētku laiks – Jaunā gada sagaidīšana. Tieši tad mēs rīkojam rituālus, uzņemam Zemes spēku sevī priekš jauna gada rita. Uz Pa-Saules ir vēl viena tauta, kas Jauno gadu svin Vasaras Saulstāvjos – agrāk tie saucās inki (dzīvoja tagadējās Peru teritorijā un uzskatīja sevi par Saules bērniem). Inku teikas stāsta, ka zināšanas tiem atnesuši balti, gara auguma cilvēki jeb Dievu bērni ar zil/zaļām acīm. Tie atnākuši no tālienes un kļuvuši par inku Skolotājiem. Saules astronomiskā rita jeb Dabas gads bija saistīts ar gadalaiku ciklu, un iezīmēja sēšanas, pļaušanas un ražas novākšanas periodus. Tas nebija sasaistīts ar Sakrālajiem laika ritiem, kurus glabāja Krīvi un Dienu skaita zinātāji, kas pareģoja likteņus un noteica labvēlīgos un smagos laika periodus, kas jāpārdzīvo. Darbs turpinājās neatkarīgi no Sakrālā laika svārstībām. Šeit noteikti jāatzīmē, ka senajam latvietim bija 5 dienu darba ritms (4-as darbam, 1 atpūtai). Katru no 8 baltu gadskārtām veidoja tieši 9 nedēļas. Latviešu tradīcijā skaitlis 9 ir galvenais, un pilnīgi visi laika riti ietver sevī skaitli 9.

Dainās šo ciklu uzskatāmi redzam:
Sajāja bramaņi
Augstajā kalnā,
Sakāra zobenus
Svētajā kokā.
Svētajam kokam
Deviņi zari,
Ik zara galā
Deviņi ziedi,
Ik zieda galā
Deviņas ogas.
Atskrēja bitīte,
Paņēma vienu,
Aiznesa mīļ’ Māras Šūpulē.



7 DIENU NEDĒĻA

Pēc tās dzīvojam vēl šobaltdien. Tas ir strukturējošais laika ritms, kas notur cilvēku sabiedrību Sociālajā nosacītībā. Notur katru savā vietā vai kārtā. Strukturē laiku un cilvēkiem dotos, mūžīgos Ētikas likumus jeb Liktens zīmogus. Skaitlis 7 ir Ercenģeļu jeb Pa-Saules spēles tiesnešu skaits. Katrs no viņiem tur 3 zīmogus. Katrs vērtē 3 vispārcilvēciskos ētikas standartus. Viņu vārdi ir – Gabriēls, Ariēls, Rafaēls, Zahariēls, Anaēls, Kasiēls un Mihaēls.

Trīs Liktens zīmogu rindas veido 1 Tapšanas (materializācijas) laika periodu – 63 dienas, un to var izteikt arī 9-ās klasiskā kalendāra nedēļās 7 x 9 = 63. Šeit mēs uzskatāmi redzam, kā savijoties 7dienu nedēļai un Savaitei, rodas ļoti būtiska Laika vienība. Laika periods, kas nepieciešams ikvienas nopietnas idejas realizācijai.



KAS IR 9 DIENU CIKLS - SAVAITE?

Vārds Svēte cēlies no vārda svēts, kas atvasināts no indoeiropiešu pirmvalodas, sākotnēji apzīmēts ar spīdēt, gaišs, balts (baltā diena) un norāda, ka cieši saistīts ar Dievišķo. Savaite ir senās nepārtrauktā laika vienības nosaukums - to fiksēja (skaitīja nepārtraukto dienu ritu) Laika vīri un krīvi. Tas ir mūžīgais cikls. Mēs zinām, ka latvieši ir Saules tauta, kura agrāk dzīvoja pēc Saules gada rita un 9 dienu nedēļas, kurā devītā diena bij svēte. Tas ir cikls, kurš atbild par mūsu kodolu un par to kā mēs sajūtam savu kodolu. Nosaka mūsu dvēseles auglību. Psihiskais jeb individualitātes cikls. Tā ir sirds pasaule, kura saistīta ar dvēseles pieredzi, ar dvēseles pieredzes tīrību un veselīgu tās uzturēšanu, garīgā līdzsvara noturēšanu. Ar to ko dvēsele jūt, pārdzīvo, caur ko uztver pasauli. Viss kas notiek padara cilvēku spēcīgāku, viss kas notiek ir lai sajustu visu, arī sevi spēcīgāk. Cilvēka patiesā uztvere notiek caur sajūtām...

Ar šiem savaites ritiem cilvēks centās pilnveidot savu dvēseli un apjaust pārpasaulīgo, kosmisko, nemirstīgo dvēseles esību. Viņi saprata, ka nomirstot nekas nebeidzas un, ka tam kas nebeidzas ir jābūt tīram un attīstītākam kā pirms ienākšanas šajā pasaulē. Šīs dzīves telpā tas mums nozīmē iekšējo saharmonizēšanos, dzīves pieredzes tūlītēju izmantošanu un efektīvāku turpmākās pieredzes uzkrāšanu. Nav iespējams ar ārēju darbību izdarīt visas garīgās lietas bez iekšējas pārvērtības. 9dienu cikls liek dzīvot apzināti nevis vienkārši slīdēt pa dzīvi. Cilvēkam ir sevi jāatklāj. Ja viņš to neizdara, tad krājas neapmierinātība, dusmas, aizvainojumi un cilvēks nesaprot kas tas ir, sāk kritizēt, noliegt visu un projicē savas problēmas uz sabiedrību.

9 dienu savaite ir laika periods kurā uzkrājas un devītajā dienā transformējas cilvēku emocionālā pieredze. Tāpēc pirmās dienas ir vieglākas, bet 7 un 8 smagākas. Savaites laika periodā mēs it kā virzamies no perifērijas uz centru. Emocijas kļūst ar vien dziļākas, koncentrētākas. Izvēles brīvība kļūst mazāka. Mēs it kā rauj iekšā emociju atvarā, bet 9 dienā mēs no tā atvara iznirstam. Tāpēc to sauc par svētīto dienu jeb Svēti. Emociju programma, kas krājusies 8 dienas transformējas jaunā kvalitātē. 9 dienu nedēļa ir laika periods, kurā mēs varam viegli noturēt emocionālo lādiņu, lai saniegtu
izraudzīto mērķi. Savaite ir zemapziņas nodoma koncentrācijas periods. 1 un 2 diena savāc informāciju no vides. 3 diena šīs informācijas iespaidā veido pirmo darbības impulsu. 4 un 5 diena dodas dziļākos patiesības meklējumos. Tiek aizķerti dziļāki zemapziņas slāņi. Motivācija kļūst vēlmi. 6 diena mēģina šo vēlmi realizēt, nodemonstrēt, izpaust iekšējo pasauli. Bet tas vēl nav viss 7 un 8 diena iet vēl dziļāk. Tur kur guļ kolektīvais neapzinātais un iepriekšējo dzīvju programmas. Šeit vēlme kļūst par pārliecību, kas 9 dienā var atnest atklāsmi. Tā ir absolūtās atziņas vai patiesības diena.



KAS IR TREJDEVIŅI CIKLS?

Zinātniski ir atklāts, ka Saule veic dīvainu elpošanu Zemes atmosfērā, kas veido Zemes atmosfēras izplešanās un saraušanās deviņu dienu ciklu. Šī elpošana atbilst Saules magnētisko lauku izmaiņām, tai noslēdzot rotāciju reizi katrās 27. dienās (2010.gads www.wired.com ). Zināšanas par trejdeviņu ciklu, kas skaita abstrakto vai maģisko laiku zināšanas, tika nozaudētas ļoti sen. Saglabājušos laika kodeksos tas nav pieminēts. Bet par to dzied gandrīz katrā sakrālajā latvju tautas dainā. Zemes elpošanas rita 27 koordinātes laikā ir restaurējuši Tolteku zināšanu līniju turpinātaji mūsdienās. Un tāpēc šobrīd mums ir pieejamas tās zināšanas, kuras mūsu tālie senči nesa pasaulei.

27 dienu vai trejdeviņi cikls sastāv no trijām deviņu dienu savaitēm un norāda uz dinamisko pabeigtību. Tā ir Zemes kosmiskā elpa, Pasaules koks, Austras koks (Austra-Saules gaisma), Saules koks. Saules koks kā gaisma no kuras izausta pasaule. Austras koka simbols veidojas no visām zīmēm kas ir un savieno debesis un zemi. Caur šo ciklu tiek radīta cilvēka enerģētiskā pasaule-gaisma, siltums, starojums. Informācija par šo ritmu saglabājusies vairs tikai latviešu tautas dainās, bet atskaites punktus šim ritmam var atrast analizējot maiju kalendārus un zināšanas, kuras joprojām glabā indiāņu ciltis Gvatemalā. Šis ritms savstarpēji sasaista Saules un Mēness enerģijas, kas abas vienlīdz stipri ietekmē cilvēka apziņu un jūtas. Tas ir dvēseles un materiālās dzīves mijiedarbības ritms, kurš ved atpakaļ uz vienotību ar Dievišķo pirmavotu. Cikls, kuru perfekti izejot mēs varam dzīvot iekšējā pilnībā un nekādi dzīves viļņi mūs neskars. Kā iekšējā dvēseles dziesma, kura nepārtrūkst. 27 dienu vilnis veido 351 dienu garu (maģisko gadu). Tas ir laika periods, kurā evolucionē cilvēku gaismas ķermenis. Tas ir holistiskās apziņas laika modulis, Baltu egregora sakrālā laika vienība, cilvēka ceļš pie Dieva.



TREJDEVIŅI CIKLA IEDALĪJUMS

3 savaites veidoja maģisko laika periodu, kurā dvēsele iziet zināmu pieredzes plānu, kas veicina jaunu redzējumu un ļauj ieiet nākamajā dvēseles cikla līmenī. Tā ir savdabīga Māras, Laimas un Dieva Trīsvienība. Viens garīgais pakāpiens tiem, kas iet „Gaismas bruņinieka” ceļu. 3. ir ikviena radoša procesa iesākuma skaitlis, kurš apzīmē kustību. Svarīgākās trejdeviņu dienas ir 1. – 14. – 27. Mārai – pirmā, Laimai – vidējā, Dievam-pēdējā. (1–14–27).

1. Savaiti (1.-9.) trejdeviņos var nodēvēt par Māras laiku. Šeit dzimst tīras, primāras jūtas. Vienkāršas vēlmes un iegribas. Šeit jūtas ņemam no Māras dotās informācijas mūsu jūtas cieši saistītas Zemes astrālo plānu. Pieredzi mēs uzkrājam caur emociju ķermeni. Ja cilvēks dzimis šajā dienā, tad viņš jau no dzimšanas tiks pasargāts.
2. Savaiti (10.-18) var nodēvēt par Laimas laiku. Trejdeviņu viduspunkts (14.diena) ir savdabīgs jūtu krustpunkts. Šeit mēs saskaņojam to, ko vēlamies, ar to – ko drīkstam. Emociju iegribas ar dvēseles plānu. Šeit dzimst un mirst liktenīgas kaislības. Pieredzi uzkrājam caur ego cīņu ar augstāko «Es».Ja cilvēks dzimis šajā dienā, tad viņš tiks pasargāts kritiskos brīžos un arī paši var izglābt citus.

3. Savaiti (19.-27.) var saukt par Dieviņa laiku. Tas apzīmē visa beigas un visa sākumu. Šeit mēs kultivējam jau iepriekš izdarītu izvēli. Nostiprinamies uzticībā un kultivējam zemāko vai augstāko esības aspektu. Dvēseles pieredzi iegūstam caur bezkompromisa kalpošanu Dievam. Tas ir smalkais plāns, kuru radam un dodam tālāk pasaulē. Dievam veltīta trejdeviņu beidzamā diena, kas vienlaicīgi ir jauna 27 dienu cikla aizsākums. Dievs – tā ir radošā doma, augstākais Padomu padoms – doma, kas līdz galam nav izdibināma, bet, kas rada atskārsmi par lietu kārtību pasaulē – mūžīgā mainība caur pastāvīgu radīšanu – pārradīšanu, jo tāds ir Pasaules pastāvēšanas universālais princips. Radoša doma kā visa aizsākuma pamats ir latviskās dievizpratnes pamatā. Dievs ir vienots visu savu izpausmju veselumā un daudzveidībā – viss ir viens. Svēti atzīmēja kā devītu, duidevītu un trejdevītu. Svarīgi arī šie 3ciklu piektvakari, jo trešās savaites piektvakars ar cilvēki ķermeni saistītajām lietām ir kā cikla rezultāts, kā beigu atskaites punkts.Kad trešo piektvakaru pēc kārtas mazgāja bērnu, tad viņam varēja uzvilkt ikdienas drēbes, svērt un mērīt.Dažādas vainas bērniem ārstēja 3 piektvakarus caur dažādām rīcībām.Var norādīt arī saistību ar paaudzēm. Vēl jāpēta.